Ikviena dzīvē agrāk vai vēlāk jāsastopas ar zaudējumiem – kad nomirst vecmāmiņa vai vectētiņš, pēc tam vecāki un citi tuvinieki.
Pēc visām nepatīkamajām ceremonijām mēs paliekam vieni ar daudziem jautājumiem: “Bet ko tagad darīt ar aizgājēja iedzīvi?”, “Vai var glabāt viņu lietas mājā?”, “Vai var nēsāt viņu apģērbu, rotas, apavus?”
Vai var gulēt miruša radinieka gultā vai dīvānā?
Ir tāds teiciens: “Labāk gulēt nelaiķa kapā, nekā viņa gultā!” Ja cilvēks ilgu laiku ir slimojis, guļot gultā izjutis lielas mokas, bet dzīves beigās tajā nomiris, tad no šāda mantojuma labāk šķirties.
Ekstrasensi apgalvo, ka labāk nomainīt gultu. Ja nav iespējas nopirkt jaunu gultu, bet kaut kur ir jāguļ, tad vajag veikt attīrīšanas rituālu. Respektīvi, jāapiet apkārt gultai no visām pusēm ar aizdegtu baznīcas sveci, jāaplaista tā ar svētīto ūdeni un jāapkaisa ar sāli.
Ja mirušajam cilvēkam piemita kādas pārdabiskas spējas, tad, lai atbrīvotos no viņa spēcīgas enerģētikas, vislabāk uzaicināt uz māju garīdznieku.
Ja vērsīsies pēc padoma, piemēram, pie ārsta vai kāda skeptiķa, viņi noteikti ieteiks dezinficēt mēbeles, jo īpaši gadījumā, ja cilvēks miris no infekciju saslimšanas vai kāda vīrusa. Šāds ieteikums pats par sevi arī ir neslikts.
Ko darīt ar mirušo radinieku fotogrāfijām?
Šis laikam ir pats strīdīgākais jautājums.Mēs esam pieraduši, ka vecvecāku mājās nereti pie sienas ir vesela portretu galerija ar mirušiem radiniekiem. Senatnē netika uzskatīts, ka tas ir kaut kas bīstams, bet mūsdienās ir parādījušās virkne ideju, kas norāda, ka mirušu cilvēku fotogrāfijas nes negatīvu enerģētiku un var ietekmēt dzīvo cilvēku veselību un likteni.
Iesākumā jānorāda, ka bēru procesijai jāizvēlas tāds nelaiķa portrets, kas patika gan nelaiķim, gan tev. Fotogrāfija jāieliek tumšā rāmī vai pie tās jāpieliek melna sēru lenta labajā apakšējā stūrī. Pēc bērēm aizgājēja portrets noteikti jātur viņa mājā 40 dienas. Ko darīt ar portretu pēc tam, jāizlemj pašiem tuviniekiem.
Pareizticīgajā baznīcā mirušo fotogrāfiju izvietošana mājā netiek uzlūkota kā nepareiza rīcība. Tiek uzskatīts, ka mīļoto radinieku fotogrāfijas var atnest tikai virkni patīkamu atmiņu un piepildīt sirdi ar mīlestību. Ja zaudējums ir pārāk smags, tad labāk sākumā nelaiķa fotogrāfiju neizvietot mājā. Pēc kāda laika, kad aizgājēja tēls sāks izbalēt atmiņās, tad gan var izvietot viņa fotogrāfiju. Tāpat labāk uz kādu laiku paslēpt tā aizgājēja fotogrāfijas, uz kuru palicis aizvainojums.
Mirušo fotogrāfijas noteikti nevajag izmest, jo tās neizmetot, mēs saglabājam daļu no mūsu vēstures.
Ekstrasensu domas par mirušo fotogrāfijām?
Ekstrasensi gan apgalvo, ka miruša cilvēka fotogrāfija var kļūt par portālu uz citu pasauli. Pieliekot pie sienas aizgājēja portretu, mēs varam atvērt durvis uz šo pasauli mirušajiem. Ja šīs durvis būs nemitīgi atvērtas, tas ir, ja portrets visu laiku būs acīm redzamā vietā, dzīvie cilvēki mājā var sajust mirušo enerģētiku.
Nereti cilvēki, kuri pie sienas piekāruši mirušo radinieku portretus, sūdzas par mokošām galvassāpēm, bezspēku, dažāda veida saslimšanām.
Jo īpaši ekstrasensi neiesaka piekārt mirušo portretus pie guļamistabas sienas, it īpaši bērnu istabā.
Jo īpaši spēcīga enerģētika piemīt fotogrāfijām, kas uzņemtas bēru dienā. Nav saprotams, kāpēc tādas vispār tiek uzņemtas, jo šajā laikā tajās atspoguļojas tikai sāpes un ciešanas. Šādi attēli mājā neienesīs neko pozitīvu, un labāk no tiem vispār atbrīvoties.
Kā glabāt mirušo radinieku fotogrāfijas?
Saskaņā ar ekstrasensu domām, ir jāatdala dzīvo cilvēku fotogrāfijas no mirušo cilvēku bildēm. Mirušo cilvēku attēliem labāk izveidot atsevišku albūmu vai kasti. Ja atsevišķa albūma nav, tad vislabāk šādas fotogrāfijas ievietot melnā, necaurredzamā aploksnē vai konvertā.
Ja fotogrāfijā ir gan dzīvie, gan mirušie, tad labāk nogriezt no attēla mirušo cilvēku un to glabāt atsevišķi.
Ko darīt ar mirušo apģērbu?
Mirušā cilvēka apģērbs ir spējīgs glabāt saimnieka enerģētiku, īpaši, ja tas bija viņa mīļākais apģērbs. Tāpēc vai nu tas jāsaglabā, bai jāatbrīvojas no tā. Vislabāk atdot šo apģērbu trūkumcietējiem.
Tomēr viens noteikums ir pilnīgi skaidrs – noteikti nenēsā apavus un apģērbu, kas novilkts nelaiķim, vēl jo vairāk, ja viņš miris vardarbīgā nāvē.
Ja cilvēks nēsēja apģērbu slimības laikā, tad šādu apģērbu vislabāk sadedzināt.
Ko darīt ar mirušā mantām?
Šīs mantas vislabāk atdot trūkumcietējiem. Ja ir kādas sirdij tuvas lietas, tās vislabāk novieot kaut kur mājas stūrī uz imantot tikai tad, kad gribās atcerēties aizgājēju.
Ja aizgājējs ilgi slimoja, tad viņa mantas vislabāk sadedzināt.
Tiek uzskatīts, ka pēc cilvēka nāves viņa mājā, dzīvoklī, istabā ir jāievieš pilnīga kārtība. Labākais variants būtu jauns remonts. Tomēr, ja nav tādas iespējas, tad no telpas jāiznes visi krāmi, jāizmet vecās, nolietotās lietas, jāveic ģenerālā tīrīšana ar dezinfekciju. Ja tomēr dažas lietas ir īpaši dārgas, labāk tās novietot tālāk no acīm.
Vai var nēsāt mirušā cilvēka lietas?
Kopumā tiek uzskatīts, ka vislabāk no šādām lietām atbrīvoties. Īpaši mīļas lietas var atstāt, bet neiesaka ilgu laiku tās turēt skapī. Nedrīkst nēsāt mirušā apģērbu ātrāk nekā 40 dienas pēc viņa nāves. Citi neiesaka šīs mantas aiztikt ātrāk nekā gads pagājis kopš nāves.
Ekstrasensi iesaka attīrīt aizgājēja apgērbu ar svētītā ūdens un sāls palīdzību.
Vai var nēsāt nelaiķa pulksteni un rotas?
Ja aizgājējs ir nodzīvojis laimīgu dzīvi un bija ar saviem radiniekiem labās attiecībās, tad aizgājēja pulksteni var droši nēsāt.
Ja nelaiķis veda necienīgu dzīves veidu un kaitēja saviem tuviniekiem, tad no viņa pulksteņa labāk atbrīvoties.
Metāla un akmens rotām ir ļoti laba atmiņa. Tās ir spējīgas atcerēties savu saimnieku gadiem. Ja rota palikusi mantojumā no labvēlīga cilvēka, tad jaunajam saimniekam netuvosies nekādas nelaimes. Daži akmeņi, piemēram, opāls, ļoti ātri pielāgojas jaunaji enerģētikai un aizmirst savu iepriekšējo saimnieku.
Ja nelaiķis nodarbojās ar burvestībām vai citu maģiju ar konkrētās rotas palīdžibu, tad no tās noteikti jāatbrīvojas. Turpināt nelaiķa iesākto nozīmē saistīt sevi ar maģijas pasauli.
Ko iesākt ar mirušā radinieka telefonu?
Telefons ir nosacīti jauna lieta mūsu dzīvēs, tāpēc nav viennozīmīgu viedokļu par to, ko iesākt ar aizgājēja telefonu. Ja telefons ir dārgs, to var turpināt izmantot. Ja jau krietni lietots, tad labāk to atdot kādam, kam tas vajadzīgs, piekodinot, lai šis cilvēks aizlūdz par aizgājēju.
Avots: